Lai arī nejaušības teorija, manuprāt, ir visticamākā, pastāv arī citi minējumi.
Ir uzskats, ka vācējsabiedrība kļuvusi par ražotājsabiedrību tāpēc, ka ciltis sasniegušas attiecīgu sabiedrības briedumu. Tieši šajā laikā tas radies, iespējams, tāpēc, ka ledus laikmetam beidzoties, klimats palika maigāks un draudzīgāks cilvēkiem. Lai arī šis viedoklis neparāda praktisko pusi, tas tomēr ir ticams. Taču, vai tik vienkārši cilvēkam var ienākt prātā pēkšņi kaut ko iestādīt, ja tas tik ilgus gadus nevienam nelikās noderīgi?
Apskatot abus cēloņus var nonākt pie trešā, kas nozīmē to, ka lauksaimniecības rašanos veicinājuši visi faktori - gan sabiedriskais briedums, gan nejaušība. Tiklīdz sēkla sāka dīgt un cilvēki saprata tās lielo nozīmi pārtikas ražošanā, ciltis atrada jaunu problēmu. …
