Idalgo Alonso Kihano bija dīvains cilvēks, kas, piecdesmit gadu vecumā, maz guļot un daudz lasot, kļuva ārprātīgs. Nedzīvais bruņniecības vārds viņā kļuva dzīvs, šis vārds viņu dedzināja un skubināja to piepildīt īstenībā. Sapnis ir īstenības gars. Un tā; Idalgo Alonso Kihano pārtapa par ceļojošo bruņinieku don Kihotu un kļuva par īstenības garu Viņa sirdi nomāca zemes bērnu posts. Viņš apņēmās zemes virsū nest taisnību un atriebt pārestības. Viņš kļūst par apbēdināto, bāreņu un vājo aizstāvi un sargu. Viņa Radītājs, dzīves posta un nelaimju piemeklētais cilvēks, gribēja smīdināt dīko lasītāju ar cēlāko, drošsirdīgāko, taisnīgāko un ticības apgarotāko cilvēku. Lai pasmejas cilvēks par to, kā viņam visvairāk trūkst! Varbūt kāds gulētājs atmodīsies, varbūt kāds satrūksies, sevi ieraugot don Kihota spogulī: mēs don Kihotu redzam ne tādu, kāds viņš ir savā būtībā, bet tādu, kādi mēs īstenībā paši esam.…
