Māksla, glezniecība
Latviešu profesionālā kultūra lielā mērā radās un nostiprinājās modernisma idejiskajā un poētiskajā atmosfērā, kuru visdziļāk izjuta tēlotājas mākslas pārstāvji. Viņi studēja Pēterburgā, Maskavā, Rietumeiropā, jo viņu izglītībā parasti ietilpa ārzemju ceļojumi, tā paverot iespēju vienlaicīgi sekot visam jaunajam un to iepazīt no pirmavotiem. Tas viss sekmēja pasaules skatījuma plašumu, uzskatu brīvību un neatkarību, tādēļ arī šā posma latviešu tēlotājas mākslai nav raksturīga provinciāli nacionāla šaurība un pašapmierinātība.
1906. gadā Rīgā tika atvērts Pilsētas mākslas muzejs (tagadējais Latvijas Mākslas muzejs).
1906. gadā Mārtiņš Buclers (1866 – 1944) nodibināja Latviešu fotogrāfisko biedrību. Mārtiņš Buclers ir arī fotogrāfijas pamatlicējs Latvijā; pirmais Latvijā arī sācis ražot fotoplates (1903) un fotopapīru (1914). Latviešu fotogrāfiskā biedrība rīkoja lekcijas, kursus, konkursus, ekskursijas, izstādes un popularizēja fotogrāfiju kā jaunu mākslas parādību. Tai pašā 1906. gadā Rīgā tika atklāta pirmā latviešu fotoizstāde, kurā piedalījās 18 dalībnieku un tika izstādīti vairāk nekā 200 darbi.…
