Lasot šo romānu es secināju cik daudz modeļi attiecībās var būt, un tie nepieder tikai “parastajiem” cilvēkiem, bet arī augstāk stāvošajiem. Lai arī varbūt Ļevs Tolstojs nemaz nebija domājis stāstīt mums par viņu dzīvēm, par viņu uzvedību un ģimeņu nelaimīgajām dzīvēm, taču viņš izstāstīja. Kādam tās beidzas laimīgi, kādam mazāk laimīgi, taču mēs paši lemjam sev likteni. Tikai slavenības un amatpersonas mazāk dara to paši, bet viņiem nosaka to. Kas pēc būtības ir liela kļūda, jo tādas attiecības nespēj eksistēt ilgi un laimīgi, jo sirdi nomoka spiešana mīlēt, ja tu mīli citu.
Kā arī ja mīl tikai viena puse, bet otra ne, tad arī ir bēdīgs iznākums šīm attiecībām, kā tas bija manāms Dollojas piemērā – viņa mīlēja Stepanu vairāk, nekā Stepans mīlēja Dolliju, un tas beidzās ar vīra nodevību un Dollijas sirdssāpēm.
Arī Annas precēšanās agrāku iemeslu dēļ, kas ne pavisam nebija laimīga laulība. Un cik ļoti iemīlēšanās var izbojāt dzīvi tev un apkārtējiem.
Kitijas naivums un jaunības trakums noved pie laulības tikai sava veida aprēķina dēļ – lai aizmirstu iepriekšējo mīlestību. Jau saknē nelaimīgas mīlestības sākums.
Daudz var uzzināt analizējot šo darbu, kas bija interesanti.
…
