19. gadsimta vidū atšķirības starp dienvidu un ziemļu štatiem bija izveidojušās lielas atšķirības uzskatos par politiku un ekonomiku, nozīmīgs jautājums bija arī dienvidos pastāvošā verdzība. Dienvidu štatos dominēja jau labklājību ieguvušie pirmo paaudžu kolonisti, bet ziemeļu štatos - tikko kā iebraukušie.
Pēc Ābrahama Linkolna ievēlēšanas par prezidentu 1860. gadā 11 dienvidu štati izstājās no savienotajām valstīm un 1861. gada 9. februārī izveidoja Amerikas Valstu Konfederāciju.
Pilsoņu karš sākās 1861. gada 12. aprīlī ar uzbrukumu Samteras fortam, kurā atradās ziemeļu štatu karaspēks, kurš atteicās atstāt konfederātu teritoriju. Nākamo divu mēnešu laikā vēl četri štati pievienojās Konfederācijai, bet četri visvairāk uz ziemeļiem esošie vergturu štati palika ASV sastāvā. Jūlijā Konfederācija sāka uzbrukumu, taču tas tika apturēts. …
