1.Literārais darbs pauž atziņas par cilvēku dabu un viņu dzīves vērtību. Liek pārdomāt par cilvēka rīcību, domām un jūtām, kuras liek mums šaubīties, apjukt, pieņemt pārgalvīgus lēmumus vai būt bezspēcīgiem.
2.Darba centrā ir galvenā tēla iekšējā pasaule, tās pētījums izmisumā un grūtos izvēles brīžos. Saturu veido notikumi, kuri radās liriskā „Es” domu, pārdzīvojumu un šaubu iespaidā. Galvenā problēma ir tēla psiholoģiskā cīņa ar sevi. Tā ir neziņa un apjukums par dzīvē notiekošo. Problēma ir iekšēja, individuāla. Par cēloni var uzskatīt galvenā tēla vientulību. Galvenais tēls centās šo problēmu atrisināt, nokļūstot savā fantāziju pasaulē, tādējādi piepildot savu garīgo būtību un apslāpējot negatīvās domas, neziņu. Tomēr parādījās traucēkļi, kuri radīja sarežģījuma punktus, un traucēja iekšējo mieru. Piemēram, nakts un mēness bija tie, kuri galveno tēlu vēlējās ievest citā pasaulē. Kā atrisinājuma līdzeklis šiem traucēkļiem bija sevis nomierināšana un jaunas dzīves jēgas atrašana.…
