Vērtējums:
Publicēts: 13.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Skolēna sociālā, morālā un kognitīvā attīstība skolā', 1.
  • Konspekts 'Skolēna sociālā, morālā un kognitīvā attīstība skolā', 2.
  • Konspekts 'Skolēna sociālā, morālā un kognitīvā attīstība skolā', 3.
  • Konspekts 'Skolēna sociālā, morālā un kognitīvā attīstība skolā', 4.
  • Konspekts 'Skolēna sociālā, morālā un kognitīvā attīstība skolā', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Skolēna morālā attīstība skolā.
Skolas gaitas uzsākot, bērniem lielākoties jau ir izveidojusies t. s. “ iekšējā pozīcija” – noteiktas attieksmes pret sevi, pret citiem un pasauli kopumā. Bērna apziņā veidojas morāles un tikumisko normu sistēma, kuru bērns cenšas izpildīt.
Skolas sākumā ar morāli bērns saprot mācīšanos, pareizi uzvesties sabiedrībā, būt patiesam, rūpēties par dzīvniekiem, būt pieklājīgam. Vecākajās klasēs skolēns iemācās arī veidot morālos spriedumus uz jau izveidotajiem morāles priekšstatiem.
H. Gudjons savā grāmatā “Pedagoģijas pamatatziņas” raksta, ka amerikānis Lavrenss Kolbergs skolēna morāles attīstībā izdalīja trīs stadijas, katru no tām, savukārt, sadalīja divās pakāpēs. Tātad pavisam kopā tās ir sešas pakāpes:
I – orientēšanās uz sodu un paklausību – bērna izturēšanos nosaka autoritatīvās personas, kā arī viņu sods un uzslavas;
II – biedriskuma un taisnīgas sadales mēraukla ir personisakās vajadzības nevis lojalitātes vai taisnīguma princips;
III – konvencionāla līmeņa sākums ar tendenci saglabāt svarīgas sociālās attiecības – vērojama pielāgošanās stereotipiem vai vairākuma viedoklim;
IV – notiek pievēršanās tādām plašām sistēmām kā valsts un reliģija;
V – orientēta uz sabiedrības līgumu, kuru dalībnieki var principiāli iztirzāt, svarīgi ir saprātīgi apsvērumi;
VI – empīriski reti sastopama – parāda centienus rast vispārīgus, abstrktus ētiskos principus.
Autors raksta: “Iztirzājot šo pakāpju secību, nav jāsaprot, ka visi cilvēki tās sasniedz. Nav arī teikts, ka pastāv precīza pakāpju atbilstība noteiktam vecumam un attīstība ir nemainīga.”( 2., 140.)

Secinājumi.
No darbā aplūkojamām dažādu autoru atziņām par skolēna attīstību, varu secināt, ka liela nozīme ir ģimenei un vecākiem, bet vēl nozīmīgāku lomu skolēna attīstībā ieņem skolotājs vai klases audzinātājs, kurš, kļūstot par autoritāti, iemāca skolēnam sociālās, kognitīvās un morālās attīstības pamatus. Vēlāk izšķiroša loma ir sabiedrībai un vienaudžiem. Iegūto informāciju noteikti varēšu izmantot arī turpmākajā studiju procesā un strādājot pedagoģiskajā darbā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants