Cēlonis tam, ka medikalizācijas process ir tik veiksmīgs ir arī tas, ka tas ir juridiski precīzi legāls un leģitīms, kas liecina par pašu patērētāju ieinteresētību atrast izeju farmācijas produktos katrai dzīves situācijai. Tomēr ne vienmēr likumu izdodas saskaņot ar ētiku. Problēma ir tā, ka sabiedrība neielūkojas vai nevēlas ielūkoties aiz medicīnas un farmakoloģijas industrijas ārējā tēla, lai ieraudzītu, ka šķietamie problēmu risinātāji un risinājumi cilvēkam rada atkal jaunas problēmas.
Par šiem jautājumiem pasaulē tiek runāts un cerams, ka runās aizvien vairāk gan akadēmiskajā vidē, gan arī plašākā sabiedrībā. Kā piemēru var minēt par ASV dižpārdokli kļuvošo Viljama Falūna (William Faloon) grāmatu Farmokrātija (Pharmocracy). Latvijā par medicīnas industrijas ētiskajiem aspektiem spriests ir maz. Jautājumi par medicīnas industrijas un farmācijas organizāciju shēmām un tīkliem diskutēti vien dažos televīzijas raidījumos un preses izdevumu pētnieciskos rakstos. Jāatzīmē, ka konference par farmācijas ētiku nesen notika Rīgā . Tajā gan galvenokārt uzstājās farmaceiti, lai gan Latviju pārstāvēja arī sociālantropoloģe Agita Lūse ar savu pētījumu materiāla analīzi. Tomēr par šo nopietno problēmu, kura aktuāla arī Latvijā, būtu nepieciešams runāt daudz plašāk, to skatot arī filozofiskā perspektīvā.
…
