Piekļuve ir tikai 3 grupiņām no 10. ēdamzālē nav attiecīgais platums starp galdiem, lai piekļūtu ar ratiņkrēslu. Sporta zāle un deju zāle nepieejama, jo nav rampas un kāpnes ir tik stāvas, ka pat trīsgadniekam sagādā grūtības uzkāpt un nokāpt. Šajā izglītības iestādē nav padomāts par šādu bērnu iekļaušanu. Jo pagaidām, iespējams viņiem nav bijusi saskare ar to. Skatoties uz to no cita aspekta, tad tur viss jau notiek. Privātais sektors nelabprāt izceļ bērnus ar garīgiem attīstības traucējumiem, jo katrs bērns jānotur par visām varītēm, jo tas tak ir klients, kas nes naudu, nepadomājot, vai tam bērnam tiks nodrošināts viss nepieciešamais atbalsts. Privātajā sektorā, es domāju, ka šādu bērnu ir daudz, jo pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs „neucinās” ar šādiem bērniem, un iesaka vecākiem vest bērnu pie neirologa. Vecākiem nav viegli to pieņemt un, ja finanses ļauj, ved uz privātajām pirmskolas izglītības iestādēm, kur viņus uzņem ar atplestām rokām. Es redzu, ka pedagogi nav gatavi strādāt ar šādiem bērniem. Bieži redzu neiecietību un nepacietību pret šādiem bērniem, kas mani vēl jo vairāk pamudināja nākt un studēt. Jo man nav vienalga.
…
