Ekonomikas teorija kā zinātne pēta to, kādā veidā sabiedrība nodrošina efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, lai maksimāli apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Tā ir mācība par ekonomikas subjektu rīcību, cēloņsakarībām viņu saimnieciskajā darbībā.1
Cilvēku valodā: Ekonomika māca izmantot savas iespējas un savus ienākumus tā, lai iegūtu vislielāko apmierinājumu vai ieguvumu. Sabiedrībai tas nozīmē izmantot cilvēku prasmi un enerģiju, zemi, ēkas un iekārtas, un citus ekonomikas resursus tā, lai sasniegtu iespējami augstāku dzīves līmeni.
Ekonomikas teorijas centrā ir cilvēks, viņa rīcība, centieni arvien labāk apmierināt savas vajadzības ierobežotu resursu ietvaros.
Ekonomikas teorija izzina ekonomikas subjektu rīcības likumus un to izmantošanas nosacījumus divos saimniekošanas līmeņos:
Mikroekonomika makroekonomika
Mikroekonomika – pēta individuālas saimnieciskas vienības rīcību: tā ir atsevišķa nozare, firma, mājsaimniecība, lokāls tirgus, konkrētas preces un pakalpojumu cena, ieņēmumi un izdevumi, nodarbināto skaits uzņēmumā vai nozarē.2
Cilvēku valodā: Pēta patērētāju un uzņēmumu savstarpējās attiecības, rīcības motivāciju, risinot ekonomiskās problēmas
(patērētājs uzņēmējs)…
