Amerikāņu filozofs un zinātnieks Čārlzs Pīrs (Peirce) zīmes iedala trīs grupās. Pirmajā grupā ir simbols/simboliska - apzīmētājs nelīdzinās apzīmējamajam, bet tas ir fundamentāli pieņemts vai skaidri konvencionāls, tātad šīs attiecības ir jāiemācās (valoda, cipari, satiksmes gaismas, utt.), piemēram, vārds kaķis uzreiz izsauc vizuālas asociācijas ar četrkājainu, pūkainu dzīvnieku. Otrajā grupā ietilpst ikona/ikonisks – apzīmētājs tiek uztverts kā līdzīgs vai apzīmējamo imitējošs (redzama līdzība, sajūta, garša vai smarža), tiem līdzīgas kādās noteiktās īpašībās (portrets, karikatūra, tabula, skaņas efekti radio, krāsas utt.) Tieši ikonisko zīmju dēļ fotogrāfijas medijos šķiet daudz reālistiskākas nekā rakstītais teksts. Trešajā grupā - indekss/indeksuāls – apzīmētājs nav pieņemts, bet ir kaut kādā veidā tieši saistīts ar apzīmējamo (dabīgās zīmes, kā dūmi, zibens, pēdu nospiedumi), medicīniski simptomi (sāpes, pulsa sitieni), signāli (klauvējieni, telefona zvans, kaķa ņaudēšana), ieraksti ( fotogrāfijas, filmas, video vai TV kadri, audio ieraksti), indeksiāli vardi (tas, tā, šis, šī, tur, šeit).
Šādi sadalītas zīmes no mazākās – simbols līdz lielākajai indekss ir atrodas noteiktā hierarhijā un nerada haosu. …
