-
Kultūraugu mēslošanas plāns modeļsaimniecībai "Līči"
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1. | Literatūras apskats | |
| 2. | Saimniecības raksturojums | |
| 2.1. | Saimniecības vispārējais raksturojums | |
| 2.2. | Saimniecības augšņu raksturojums | |
| 2.3. | Augkopības nozares raksturojums saimniecībā | |
| 3. | Organisko mēslu ieguve un uzkrāšana | |
| 3.1. | Lopu skaits saimniecībā un kūtsmēslu ieguve | |
| 3.2. | Organisko mēslu uzglabāšana | |
| 3.3. | Kompostu gatavošana | |
| 3.4. | Salmu un citu organisko mēslu ieguve | |
| 3.5. | Organisko mēslu uzkrāšanas gada plāns | |
| 4. | Mēslošanas līdzekļu lietošana | |
| 4.1. | Mēslošanas līdzekļu sadale | |
| 4.2. | Kultūraugu mēslošanas gada plāns | |
| 5. | Augsnes kaļķošana | |
| 6. | Augu barības elementu bilance saimniecībā | |
| Secinājumi |
Lauksaimniecība ir nozare, kurā liela loma cilvēka rīcībā esošajiem dabas resursiem – augsnei, saules enerģijai un klimatisko apstākļu kopumam. Auga augšanā un attīstībā starp tā virszemes un apakšzemes daļu pastāv simetrija, nevar būt spēcīga sakņu sistēma un vāji attīstīta lapotne un otrādi. [1.]
Kopumā auga attīstībā un augšanā svarīgi sekojoši faktori, kas nosaka barības elementu uzņemšanu augā:
temperatūra;
apgaismojums fotosintēzes procesu norisei;
skābeklis – elpošanas procesā darbojas atbrīvojas augiem nepieciešamā enerģija;
mitrums – sekmē barības vielu kustību augsnē, kā arī uzsūkšanos caur saknēm augā;
vides reakcija, skāba augsnes reakcija bremzē auga attīstību;
sāļu koncentrācija augsnes šķīdumā, liela sāļainība negatīvi ietekmē barības vielu uzņemšanas iespējas caur saknēm;
jonu mijiedarbība augsnē – antagonisms un sinergisms;
augu savstarpējā mijiedarbība – klasiski tas izpaužas starp kultūraugiem un nezālēm. [2.]
Augsnē esošo barības vielu uzņemšanā un pārveidošanā liela loma ir augsnes mikroorganismiem – sēnēm, baktērijām, aktinomicētēm, mikoplazmām, vīrusiem un citām sīkbūtnēm. Mikroorganismiem raksturīgas ļoti būtiskas īpašības, kas nosaka to nozīmību augsnes procesos:
plaša izplatība – tie sastopami it visur ļoti lielā daudzumā (to skaitu izsaka tūkstošos un miljonos vienā gramā). To visvairāk ir vidē ar augstu organiskās vielas saturu – trūdvielām bagātās augsnēs, kompostos, kūtsmēslos un citur;
spēja noārdīt un izmantot visdažādākos savienojumus, tā padarot tos izmantojamus augiem.…
Pilns laba kursadarba apjoms lauksaimniecības studentam agroķīmijā- ievads, literatūras apskats, modeļsaimniecības raksturojums, augsnes un augsekas raksturojums, mēslošanas līdzekļu pilna analīze, barības elementu bilance saimniecībā, secinājumi,izmantotā literatūra.
























