Reiz sensenos laikos dzīvoja… - tā sākas visas pasakas, kurās reti ir kaut kripatiņa patiesības. Bet mans stāsts būs patiess.
Tas patiešām notika sen- tālajā 1929.g. 17. augustā. Šajā dienā, rudenīgi lietainā un vēsā, piedzima mana vecmāmiņa- cilvēks, kuru es ļoti mīlu, un tikai par viņu vienīgo es varu teikt, ka viņas sirds ir kā “dimanta oliņa”. Nē, es negribu apgalvot, ka viņa ir Latvijas vai pat visas plašās pasaules slavenība un vislabākais cilvēks. Nē, tā nav! …
