Politisko filozofu interese par taisnīgumu var būt paskaidrojama ar to, ka taisnīgums spēlē ļoti svarīgu lomu politiskajā un sociālajā dzīvē. Roulzs, piemēram, vienreiz pateica, ka “taisnīgums ir primārā sabiedrības vērtība” (“justice is the first virtue of society”). Tam, principā, piekritīs vairākums, jo visi saprot, ka bez taisnīguma pastāvēšanas sabiedrība kļūs par nosodāmu (blameworthy). Taisnīgums ir vajadzīgs sabiedrībai, jo viņš liek cilvēkiem rīkoties taisnīgi, ko nevar izdarīt kaut kādās morālās vērtības. Piemēram, atdot kādu naudas summu labdarībai būs uzskatams par labu rīkošanos, bet ja cilvēks to neizdarīs nekas viņam to nepārmetīs. Savukārt, taisnīgums liek cilvēkam pēc iespējas vairāk tērēt labdarībai.
Savukārt, attiecībā pret likumiem, taisnīgums nav kaut kas, kas liek cilvēkam ievērot likumus, jo dažu likumu precīza izpildīšana, neskatoties uz to, ka šie likumi izklausās ļoti pareizi un taisnīgi var novest pie tādiem rezultātiem, kuri nebūt nav taisnīgi. Vistaisnīgais likumu kopums būs tāds, kas, apzinoties to, ka indivīdi ir ļoti dažādi, ignorēs šo indivīdu dažādību. …
