Par tautastērpu tiek saukts sievas vai meitas gada tērps, ko valkāja 17. – 19. gs.
Latviešu apģērba izveidošanās sākumi meklējami mūsu ēras pirmajos gadsimtos, kad katrai senlatviešu cilšu grupai – kuršiem, latgaļiem, zemgaļiem un sēļiem bija savi atšķirīgi darba rīki, parašas, rotaslietas un arī apģērbs. Par šo senāko vēstures posmu samērā skopas ziņas sniedz arheoloģiskie izrakumi. Jau 7. – 13. gs. sievietes valkāja baltus linu kreklus, garus vilnas vai pusvilnas auduma brunčus, uz pleciem sedza villaines, galvā lika metāla vainagus vai linu galvasautus. Vīrieši virs linu krekla ģērba ar jostu sajoztus vilnas svārkus, pusvilnas vai vilnas bikses. Kājas apāva ar autiem un ādas vai lūka apaviem. Apģērbu darināja sievietes.…
