3.Novērtē ģimenes locekļu attieksmi pret māju un zemi./5 punkti/
Visiem ģimenes locekļiem dzimtā māja un zeme, ka arī kopēji daba ir ļoti svarīga. Tajās Artūrs ir pavadījis savu bērnību un tāpēc saistās ar pozitīvām atmiņām. Kad ir skumjāk, viņš par to pie sevis arī domā : “Es guļu atvērtām acīm, domādams par mūsu mājām, ap kurām drīz šalks vecās liepas, pilnas priecīgas bišu dūkšanas.” Artūra tēvam, kā jau mājas saimniekam, viņa zeme un māja, kā arī tajā esošie lopiņi un darbinieki, bija ļoti nozīmīga un svarīga, ko apliecina arī viņa izdarītās izvēles, piemēram, kaujas priekšvakarā, kad krievu karaspēks bēga uz Jelgavas pusi : “Tēvs baidījies, ka savus zirgus vairs neredzēs, un tāpēc braucis kā trešais braucējs Jurītim un Juzim līdz.” Arī mātei daba un zeme bija svarīga, piemēram pēc viņas lūguma, tēvs nedrīkstēja apcirpt ceriņus, jo tos viņa bija pārvedusi drīz pēc kāzām no savām mājām, un tie atgādināja par Mežotnes dzimteni. Mīlestību pret savu sētu var novērot arī, kad tēvs atvadās no savas mājas, ejot pēdējā “apgaitā”: “Ejot garām, viņu noliekušās vārpas smagi glāsta plecus un vaigus un pavada mūs ar klusu šalkšanu , kurā klausoties vēl gurdākas paliek tēva kājas. Man liekas, šodien tām ir pielipis klāt viss mūsu māju mālainās zemes svars.” …
