Pirmie viduslaiku ķecerības gadījumi nebija nekas nopietns, vismaz tik, lai iegūt plašu rezonansi sabiedrībā. Lielākoties tie bija gadījumi, vai pat pārpratumi, kad kāds mēģināja skaidrot Dieva esamību, interpretējot to, balstoties uz savu pieredzi, izdomu vai pieņēmumiem, kas atšķīrās no vispārējās, katoļu baznīcas, pieņemtās versijas. Šajos gadījumos baznīcas reakcija bija visnotaļ „mierīga”. Šajā laikā ķecerība vēl nebija kļuvusi par draudu baznīcai un tās vērtībām. Viduslaikos ķecerībai bija akadēmisks raksturs. Rodoties iespējai izglītoties, daļai cilvēku radās jautājumi par dieva esamību uz kuriem baznīca nespēja sniegt zinātniski pamatotas atbildes. Tāpēc par pirmajiem ķeceriem varētu saukt zinātniekus filozofus, ārstus.…
