Starptautiskajās tiesībās par avotu devē tās formas, kurās ietvertas un pastāv straptautisko tiesību normas. Starptautisko tiesību normas rodas pašu starptautisko tiesību subjektu (valstu) vienošanās rezultātā.
Galvenie starptautisko tiesību avoti ir:
1.Kā vispārējās, tā speciālās starptautiskās konvencijas jeb starptautiskie līgumi;
2.starptautiskās paražas kā vispārpieņemtas prakses pierādījums, kura tiek pielietota tāpat kā likums;
3.vispāratzītie tiesību principi
4.tiesu lēmumi jeb precedenti;
5.tiesību doktrīnas.
Starptautisko tiesību primārais avots ir konvencionāls, tie ir abām strīdā iesaistītajām pusēm saistošie starptautiskie līgumi.
1. Starptautiskie līgumi.
Starptautiskais līgums ir starptautisko tiesību subjektu vienošanās par savstarpēji obligātu tiesību un pienākumu noteikšanu, mainīšanu vai pārtraukšanu noteiktā jomā.
Par starptautiska līguma dalībniekiem (pusēm) var būt starptautisko tiesību subjekti, kuri ir uzņēmušies saistības un ieguvuši tiesības pēc šī līguma, tas ir, valstis vai valstu dibinātās starptautiskās organizācijas, kas saskaņā ar statūtos noteiktiem mērķiem, principiem, kompetenci un funkcijām var būt puse konkrētā starptautiskā līgumā. Saskaņā ar ANO Starptautiskās tiesas statūtiem izriet, ka starptautiskais līgums ir galvenais starptautisko tiesību avots.…
