Tos, kas nododas baudai, parasti apzīmē par “baudas vergiem”, kaislību vergiem, nebrīviem cilvēkiem u. tml. No tā radies lielākais secinājums, ka bauda ir ļaunums, cilvēku samaitātāja, pat grēks. Ja cilvēks nespēj, kā saka “baudīt dzīvi”, vismaz jaunībā un spēka gados, tad rodas milzīga neapmierinātība un dzīve sāk likties pat bezjēdzīga.
Tāpēc izvirzās problēma: vai tiešām arī baudā cilvēks nevar saglabāt brīvību un gara neatkarību? Vai cilvēks nevar atbrīvoties no baudas objekta un baudkāres varas pār sevi, neatraidot pašu baudu? Kiniķi domāja, ka to nevar, bet Aristips savā mācībā pierāda, ka cilvēks var nodoties baudām , arī nepazaudējot savu iekšējo brīvību un nekļūstot baudu vergs.
…
