Zemes garozas virsējā kārtā, ilgstoši mijiedarbojoties Saules siltumam, nokrišņiem, iežiem, mikrorganismiem, dzīvniekiem, augiem, ir izveidojusies augsne. Tās rašanās sākās ar iežu sairšanu - dēdēšanu. Akmens šķembas vai smiltis, kas radušās šajā procesā, vēl nav augsne, bet gan augsnes veidotājiezis. Uz to iedarbojas dzīvie organismi, mitrums, siltums.
Augi bagātina zemes virskārtu ar organiskajām vielām. No kokiem nobirušās lapas, skujas, miza, zari, atmirušie zālaugi un to saknes - tas viss pārveidojoties papildina augsnes organisko daļu.
Mikroskopiskās sēnītes, baktērijas, kā arī dažādas skābes sadala augu un dzīvnieku atliekas un pārvērš tās jaunā vielā - trūdvielās. Augsnes veidošanā piedalās arī sliekas, dzīvnieki, dažādu augsnē dzīvojošu kukaiņu kāpuri. Tie uzirdina un sajauc organiskās vielas ar iežu minerāldaļiņām. Šis process norisinās nepārtraukti.
Augsnes veidošanos ļoti ietekmē klimats. Karsta un sausa klimata apstākļos nepietiekama nokrišņu daudzuma dēļ no retās zālaugu segas veidojas maz trūdvielu, bet augsnes virskārtā uzkrājās neizšķīdušie sāļi.…
