Vasaras interesantākie svētki Latvijā - Jāņi.
Noteikti, ka tie ir Jāņi jeb līgo svētki. Jāņos ir visgarākā diena, kurai seko īsākā nakts, latvieši svin Jāņus 23.jūnijā. Jāņos ir daudz un dažādu paražu un ticējumu. Katrā ģimenē tos svin savādāk. Latvieši uzskata, ka līdz Jāņiem jāsapļauj siens.
Jāņi ir lielākie un mīlētākie latviešu svētki. Tāpēc tiem gatavojas cītīgi. Izdara visus lauku darbus, jāizravē dārzi, jāsakopj pagalms. Saimnieces taisīja sieru, saimnieki no miežiem gatavoja alu. Dienu pirms Jāņiem sauca par Zāļu dienu. Tā kā saule šajā laikā bija vissiltākā, ļaudis ticēja, ka tanī plūktām zālēm piemīt īpašs spēks. Dažādi lietotas, tās nes auglību un svētību, nodrošina veselību un labklājību. Tāpēc appušķoja gan laukus, gan dārzu, gan sētu. Pušķošanai visvairāk izmantoja bērza meijas un ozola zarus. No ozola zariem Jāņiem pina lielus vainagus. Bet, Līgām no pīpenēm. Par Jāņu zālēm sauc visus zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmās visbiežāk pieminētas madaras, vībotnes, āboliņš un buldurjānis. …
