Vidējās izmaksas plus mērķpeļņa ir cenu veidošanas metode, kas orientēta uz izmaksām un mērķpeļņas normu. Pēc šīs metodes cenu cenšas noteikt, ņemot vērā peļņu, kāda tiek plānota procentos no ieguldītā kapitāla.
Tās ir cenu veidošanas metodes, kuru pamatā ir izmaksas. Bet pastāv arī metodes, kuru pamatā ir pieprasījums.
Preces cenas diferencēšana pēc tirgus segmentiem ir cenu veidošanas metode, kura paredz noteikt vairākas cenas vienai un tai pašai precei, ņemot vērā pircēju tipu, preču sadali, preču izvietošanu un citus faktorus. Šāda cenu diferencēšana ir iespējama tikai pēc rūpīgiem tirgus segmentēšanas pētījumiem.
Preces petēriņvērtības noteikšana ir cenu veidošanas metode, kura pamatota uz patēriņefekta vērtējumiem. Šo efektu gūst patērētājs, preci izmantojot. Tāpēc nepieciešams novērtēt un salīdzināt patēriņefektu no dažādām precēm un atbilstoši vērtējumiem noteikt cenas. Šo metodi bieži lieto, izstrādājot un ieviešot tirgū jaunās preces.
Ir arī cenu veidošanas metode, kuri balstās uz konkurentiem.
Proporcionālās cenas ir cenu veidošanas metode, pēc kuras cenu nosaka, pamatojoties galvenokārt uz konkurentu cenām, mazāk ņemot vērā ražošanas izmaksas un patēriņīpašību vērtējumu. …
