• Ģermāņu apdzīvotās teritorijas un ģermāņu izcelšanās, ģermāņu etnonīma rašanās Tacita atspoguļojumā

     

    Konspekts1 Vēsture, kultūra

Vērtējums:
Publicēts: 12.06.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ģermāņu apdzīvotās teritorijas un ģermāņu izcelšanās, ģermāņu etnonīma rašanās T', 1.
  • Konspekts 'Ģermāņu apdzīvotās teritorijas un ģermāņu izcelšanās, ģermāņu etnonīma rašanās T', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Paši ģermāņi esot iedzimtie, kas tikpat kā nemaz nav sajaukušies ar citām tautām. Pēc Tacita rakstītā, ģermāņi stāstot stāstus par dievu Tvistonu, kas cēlies no zemes. Savukārt, Tvistonam piedēvē dēlu Mannu- cilts radītāju un dibinātāju. Mannam bijuši trīs dēli, no kuriem radušies cilšu nosaukumi. Tos, kas dzīvo vistuvāk okeānam sauc par ingaivoniem, vidienes ļaudis par herminoniem, bet pārējos par istaivoniem. Tacits rakstījis, ka pastāv arī uzskats, ka šim dievam bijuši vairāk pēcnācēju un tātad esot arī vairāk ciltsvārdu- marsi, gambrivji, svēbi, vadiļi.
Pats Ģermānijas vārds esot tikai nesen ieviests. Sākumā kāda ģermāņu cilts, kas uzbrukusi gallu ciltij, bēgdama no ienaidnieka drošības dēļ teica, ka viņi un viņu radniecīgās ciltis ir ģermāņi, kas bijis izdomāts vārds. Vārdu ģermāņi K. Tacits ir ņēmis no Romas impērijas imperatora Dimitiāna valdīšanas laika (1. gs m. ē.) Reinas 8. romiešu leģiona virspavēlnieka Germanika Romas impērijas Ģermānijas kolonijas dibinātāja vārda.

Autora komentārsAtvērt
Atlants