Viduslaiku cilvēka pasaules uztvere krasi atšķiras no tās, kāda ir mūsdienu cilvēkam. Visspilgtāk šīs atšķirības ir manāmas tieši reliģijā un cilvēku domāšanā. Taču ir arī tādas lietas, kas vieno viduslaiku un mūsdienu cilvēku, piemēram, tas, ka cilvēki visu mūžu ir zinātkāri un alkst pēc jaunām zināšanām, kā arī tas, ka cilvēki joprojām tiek iedalīti šķirās, un nav svarīgi, vai tas ir oficiāli vai nav.
Viduslaiku cilvēku var dēvēt par lielu sapņotāju un fantazētāju, jo tie ticēja pārdabiskiem spēkiem, brīnumiem un domāja simbolos. Viduslaikos cilvēki uzticējās amuletiem, brīnumdzērieniem un maģijai. Manuprāt, šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp mūsdienu un viduslaiku cilvēku, jo mūsdienās cilvēki ir vērsti vairāk uz materiālām lietām un nemēdz nodarboties ar burvestībām. Kopējo viduslaiku cilvēka pasaules uztveri veidoja mitoloģiski priekšstati, tāpēc arī viņu dzīvē svarīga loma bija baznīcai un reliģijai. Viduslaiku cilvēka domāšana bija reliģiska, sevi uzskatīja par Dieva kalpiem, nevis personību. Par saimnieciskās un kultūras dzīves centriem kļuva klosteri, jo tieši tur pasaulīgais mijās ar garīgo. Arī šodien baznīcas ietekme uz cilvēku ir ievērojama, jo ļoti daudziem cilvēkiem baznīcas apmeklējums ir kā nepieciešamība, un neapmeklējot baznīcu cilvēks jūtās grēku pilns.…
