-
Ķekatu gājieni un maskas kā komunikācijas līdzeklis
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Maskas | 3 | |
| Ķekatas | 3 | |
| Komunikācijas aspekts | 3 | |
| Laikmets | 3 | |
| Sabiedrība | 3 | |
| Secinājumi | 3 | |
| Literatūras saraksts | 3 | |
| Sekundārā literatūra | 3 | |
| Pielikums | 3 |
Manuprāt, laika gaitā sabiedrībā ir mainījies priekšstats vai labāk, kopējā apziņa un līdz ar to maskošanās sākotnējā jēga, un priekšplānā izvirzījies sociālais aspekts. [maskas un maskošanās Latvijā 7lpp] Ja sākotnēji maskošanas un šie gājieni no vienas sētas uz otru bija kā svētības, auglības un veselības „piebūrēji”, tad mūsdienās, šī loma un ticība, ka ar šādām izdarībām var panākt labklājību ir noplakusi, to varētu būt aizēnojis mūsdienu cilvēku racionālais prāts un ticība lietām, kas ir redzamas un pārbaudāmas.
Maskas
Lai labāk izprastu darba tēmu, sākotnēji apskatīšu galveno jēdzienu, proti, maska. Maska ir ļoti plašs jēdziens, un to daudzveidības dēļ ir grūti atrast viennozīmīgu definīciju, kas būtu, pirmkārt, visaptveroša un, otrkārt, pareizāka par visām citām.
Dažādās kultūrās maskas tiek sauktas atšķirīgi, vieni tās dēvē par plīvuriem, citi par galvas maskām, vēl citi katrai maskai piešķir atsevišķu vārdu. Manuprāt, maska ir kādas būtnes vai priekšmeta attēlojums, ko uzvelk un nēsā ar domu, attēlot izvēlēto tēlu. Maska nav tikai uz sejas liekama, tie var būt arī citādi atribūti, kas palīdz veidot tēlu.…
Lai labāk izprastu latviešu tautas dzīves ritējumu un tās senās vērtības, kas kā tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsdienām, kuras mēs šodien, dažkārt, pazaudējam ejot līdzi industriālajai attīstībai, ir vērts izpētīt kaut nelielu daļiņu no tām. Masku gājieni latviešiem raksturīgi ne tikai gadskārtu svētkos, bet arī kāzās. Tradīcija, kas saglabājusies līdz mūsdienām, kā svētki, kuru laikā cilvēki izpriecājās, smēlās dzīves prieku, enerģiju un vienkārši labi pavadīja laiku. Vēl maskošanās man saistās ar bluķa vilkšanu, kuru ķekatnieki vilka sev līdzi cauri sētām un salika iekšā visu slikto, vēlāk to dedzināja. Dziesmas un dejas bija svarīga sastāvdaļa.
