VIRDŽĪNIJAS HENDERSONES PAŠAPRŪPES TEORIJAS PIELIETOJUMS GERIATRISKO PACIENTU APRŪPĒ
Pamatojoties uz psihologu H. Murai( H. Murray ) un A. Maslovs( A. Maslow ) teorijām, V. Hendersone izveidoja pirmo „uz pamatvajadzībām orientēto” māsu teoriju:
„Aprūpe ir palīdzība indivīdam, slimam vai veselam, ar darbībām, kuras viņš pats būtu veicis, ja viņam būtu pietiekoši spēka, zināšanu un gribas, to veikšanā, kuras nodrošinātu viņam labu veselību, izveseļošanos vai mierīgu nāvi, tādējādi palīdzot viņam atjaunot neatkarību cik ātri vien iespējams.”[2] ( 80 )
Šajā teorijā tiek uzsvērts, ka indivīdam ir:
1)nepieciešamība pēc fizioloģiska un emocionāla līdzsvara,
2)nepieciešama palīdzība, lai nodrošinātu veselību un neatkarību vai arī mierīgu nāvi,
3)nepieciešams spēks, zināšanas un griba, lai sasniegtu vai arī nodrošinātu veselību.
V. Hendersone apgalvo, ka, aprūpe var aplīdzēt indivīdiem; indivīdi ir vai nu veseli , vai slimi; slimi vai veseli indivīdi var kļūt neatkarīgi (patstāvīgi).…
