Inflācijas līmeņa pētījumos izmanto arī „lieluma 70” principu. Tas parāda, pēc cik gadiem cenas dubultosies, ja inflācijas temps nemainīsies: gadu skaits= 70/ inflācijas temps.1
Izšķir pieprasījuma un izmaksu inflāciju. Pieprasījuma inflācija veidojas gadījumā, kad kopējais pieprasījums pieaug un pārsniedz kopējo piedāvājumu (skat. 1. attēlu). Pieaugot pieprasījumam no AD1 līdz AD2, saražotais produkts palielinās no Y1 līdz Y2, savukārt, tas rada arī cenu pieaugumu no P1 līdz P2. Kopumā ekonomikas līdzsvars pārvietojas no E1 līdz E2. Pieprasījuma inflācijas cēloņi var būt: valsts izdevumu segšana uz naudas emisijas rēķina jeb monetārais šoks; aizdevu procentu likmes samazināšana un kredītu izsniegšanas palielināšana, to neefektīva izmantošana; cenu līmeņa pieaugums ārvalstīs, kas ietekmē nacionālās valūtas kursa izmaiņas, piemēram, krītoties nacionālās valūtas kursam, importa preces kļūst dārgākas, ja tās pērk nacionālajā valūtā.
Izmaksu inflācija veidojas gadījumā, kad samazinās kopējais piedāvājums sakarā ar izmaksu paaugstināšanos (skat. 2. attēlu). Paaugstinoties cenai no P1 līdz P2, piedāvājuma līkne AS1 pavirzās pa kreisi, un ekonomika no stāvokļa E1 nonāk jaunā līdzsvara punktā E2, kurā gan kopējais pieprasījums, gan saražotais IKP ir mazāks. Faktori, kas izraisa izmaksu inflāciju var būt: ražošanas resursu cenu pieaugums; darba algas pieaugums, kas nav sabalansēts ar darba ražīguma pieaugumu; nodokļu pieaugums u.tml.…
