Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 1.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 2.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 3.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 4.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 5.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 6.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 7.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 8.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 9.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 10.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 11.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 12.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 13.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 14.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 15.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 16.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 17.
  • Prezentācija 'Liepājas ezers', 18.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Hidroloģiskais cikls ūdenstilpēs    3
2.  Ūdens kustība ūdenstilpē. Ūdenstilpes ekosistēmas struktūra un produktivitāte    6
3.  Liepājas ezera slāpekļa un fosfora bilance    9
4.  Ūdens parauga analīze    11
5.  Ūdensaugu izplatība    12
6.  Ūdensdzīvnieku izplatība    13
7.  Liepājas ezera saimnieciskā darbība    13
  Secinājumi    15
  Izmantotā literatūra    17
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Ezers atrodas dabas liegumā „ Liepājas ezers”. Kopš 1977. gada ezerā izveidots ornitoloģiskais liegums.
Liepājas ezers ir piektais lielākais ezers Latvijā pēc platības. Tas ir eitrofs ezers, jo ir bagāts ar barības vielām. Ūdens apmaiņa notiek ik pēc 50-60 dienām. Ezera sateces baseinā lielāko daļu aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme un mežs. Visvairāk ezerā slāpeklis nonāk no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet fosfors no urbānās teritorijas.
Stipri aizaudzis-40% platības un vidējais dziļums ir 2 m. Viena no ietekošajām upēm ir Bārta, kura ūdens kvalitāte ir vidēja, sliktāka par pārējām ietekošajām upēm. Varu secināt, ka ezers ir piesārņots.
Pēc ūdensaugiem un ūdensdzīvniekiem, kuri atrodas ezerā arī secinu, ka ūdens ir piesārņots.
Veicot ūdens paraugu analīzi un salīdzinot iegūtos datus ar dzeramā ūdens kvalitātes noteikumiem, secinu, ka šī ezera ūdeni nevar lietot uzturā.
Tā kā sateces baseins ir ļoti liels 2532 km2 saimnieciskā darbība ļoti ietekmē ūdens kvalitāti. Lielāko piesārņojuma daudzumu vidē novada komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām liela rūpniecības uzņēmumu daļa nodod savus notekūdeņu attīrīšanai. Ņemot vērā novadīto notekūdeņu apjomu un vidē nonākošo biogēno elementu daudzumu, novērtēts, ka centralizēti savāktie un attīrītie notekūdeņi būtiski ietekmē ezeru.

Autora komentārsAtvērt
Atlants