Man nepieņemami šķita, ka spēles komentētājs – šveicietis latviski saka: “O, Latvija, nekad neesmu dzirdējis par šo valsti un par to, ka tur spēlē basketbolu. Bet nu, paskatīsimies…”
Filma ir izpelnījusies daudz kritikas (biežie tuvplāni, neiedziļināšanās citu sportistu personiskajā dzīvē, maz tiek rādītas Rīgas ainas, latviešu valodas lietošana starp ārzemniekiem). Neskatoties uz to, filma ir saņēmusi apbalvojumus, piedaloties vairāk nekā 10 filmu festivālos Eiropā, Āzijā un Amerikā. Filma iekļauta Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) muzeja video izstādē Ženēvā. Tās fragmenti ir eksponēti FIBA jaunajā Basketbola muzeja pastāvīgajā video ekspozīcijā. 2013. gada Indianapolisas Starptautiskajā Filmu festivālā tā ieguva balvu kā labākā ārzemju filma. Tāpat filma ieguva labākās drāmas balvu Brekenridžas filmu festivālā 2013. gada septembrī. Kinoteātros to noskatījušies vairāk kā 150 tūkstoši skatītāju.
Filma bija lieliska. Tās sižets gan lika priecāties, gan aizkustināja līdz. Sākot ar smiekliem par filmā atveidotajiem treniņiem un puišu izlēcieniem, beidzot ar grandiozo uzvaru un patriotisko nobeigumu, kas lika aizdomāties par Latvijas smago vēsturi. Pēc filmas noskatīšanās biju emociju pārpilns un secināju- Tādas filmas mums latviešu tautai ir nepieciešamas!
…
