1.grāmata
Tiek sniegts ievads, ka darbā tiks aplūkota dzeja vispārīgi, tās veidi, šo veidu iespējas, kā veidot labu dzejas darbu. Tiks aplūkots viss, kam ir saistība ar šo tēmu.
Visi mākslu veidi – dzeja, traģēdija, komēdija, mūzikas sacerējumi – ir atdarinājumi.
Atdarinājumi savā starpā atšķiras trejādi:
• ar dažādiem atdarināšanas līdzekļiem
• ar atdarināmo vielu
• ar atdarināšanas veidu
Katram no mākslas veidiem šīs trīs pazīmes ir atšķirīgas.
Mākslas atdarina ar *ritma, *valodas, *harmonijas palīdzību. Piemēram, mūzikas žanri izmanto harmoniju un ritmu; dejas māksla – tikai ritmu. Literārais žanrs izmanto tikai vārdus – valodu.
Tiek minēts, ka par dzeju nevar nosaukt jebkuru literāru sacerējumu, kas ir sarakstīts pantmērā.
Ir mākslas, kas izmanto ritmu, melodiju, pantmēru, piemēram, traģēdija un komēdija, kas šos līdzekļus lieto atsevišķās darba daļās.
„Episkā dzeja, traģēdijas sacerējumi, tāpat arī komēdija un ditirambu dzeja, lielākā aulētikas un kitarstikas daļa – tas viss kopumā ir atdarinājumi”[1,35]
„Ja kāds izdevis sacerējumu pantmērā par medicīnu vai dabaszinātnēm, tad to jau mēdz dēvēt par dzejnieku, lai gan nav nekā kopīga Homēram ar Empedoklu, atskaitot vienīgi pantmēru” [1,35]
„Ir arī tādas mākslas, kas lieto visus minētos līdzekļus, tas ir, ritmu, melodiju un pantmēru, piemēram, gan ditirambu un nomu dzeja, gan traģēdija un komēdija. Atšķiras tās ar to, ka abas pirmās lieto visus minētos līdzekļus kopā, bet pēdējās- tikai atsevišķās daļās.” [1,36-37]
…
