Lai ražotu preci jeb pakalpojumu uzņēmējam ir jābūt pārliecinātam ne tikai savos spēkos, uzņēmībā, bet arī ir jābūt zinošam ražošanas resursu tirgū: dabas resursu tirgus(zeme, derīgie izrakteņi), darbaspēka tirgus, kapitāla un uzņēmējspēju tirgus;1 kuru noteikumi tiek ievēroti gan valsts institūcijās, gan uzņēmējdarbībā. Iezīme, kura apvieno visus ražošanas resursus ir cenu jautājums. Galvenās ražošanas resursu cenu veidošanas īpatnības ir:
Ieņēmumu maksimizēšana no realizācijas un peļņas, paaugstinot pārdotas preces cenu;
Ražošanas izmaksu minimizēšana un peļņu maksimizēšana, iegādājoties ražošanas resursus pēc iespējami zemākas cenas;
Cenu atkarība no pieprasījuma un piedāvājuma samēriem, konkurence iedarbības, preču galēja derīguma saiknes ar pieprasījumu un piedāvājumu, ka arī pieprasījuma un piedāvājuma elastīguma atkarībā no cenas;
Pieprasījuma aizstāšanas iespējas un alternatīvas izmaksas;
Interešu saskaņošana un kompromisu meklēšana cenu jomā, pircējam un pārdevējam spējot ekonomiski izdzīvot konkurences apstākļos;
Pastiprināts pieprasījums ir atkarīgs no priekšmetu reāla patēriņa, infrastruktūras elementu pieprasījuma, investīciju lieluma, ražošanas resursu efektivitātes, atdeves.…
