SOĻOŠANAS POZITĪVĀ IETEKME UN TRAUMU RAKSTUROJUMS
Galvenie muskuļi, kas tiek nodarbināti un trenēti soļošanas laikā ir – m. tibialis anterior, hamstringi, m. gastrocnemius un m. rectus femoris.
Soļošana ir labāka par skriešanu, jo tai ir pozitīvāka ietekme uz organismu. Palīdz samazināt cukura līmeni asinīs, normalizētu asinsspiedienu, noņemtu stresu, uzlabotu asinsvadu un locītavu stāvokli. Soļošanas laikā slodze uz muguras muskuļiem ir ievērojami mazāka, nekā skriešanas laikā, piemēram, uz, (m.quadratus lumborum, m.erector spinae, m.trapezius, m. latissimus dorsi u.c.)
Soļošana var tikt izmantota rehabilitācijas procesos, piemēram, pēc traumētiem ceļgaliem, ķermeņa augšdaļas traumām vai pēc muskuļu traumām. Soļošanas laikā slodze uz locītavām ir neliela, salīdzinot ar skriešanu, tā var būt kā pāreja no netrenēšanās uz augstākas fiziskas slodzes treniņiem.
Visbiežāk sastopamākās traumas soļošanas laikā ir saišu mežģījumi un iekaisumi, augšstilba mugurējo muskuļu sastiepums, apakšstilba traumas. Novietojuma ziņā – apakšstilba, ceļgala, pēdas, gurnu un muguras apvidū.
Lai izvairītos no traumām ir nepieciešams izmanto pareizu iesildīšanos un atsildīšanos vingrinājumus pēc un pirms slodzes. Akūtas traumas gadījumos vispirms jāpielieto RICE (Rest, Ice, Compression, Elevation) jeb atpūta, aukstums, kompresija un traumētās vietas pacelšana virs sirds.
…
