Public Relations jeb latviskajā tulkojumā sabiedriskās attiecības vai saites ar sabiedrību līdz šim latviešu pētnieciskajā literatūrā nav zinātniski iztirzāta tēma, tāpēc šķiet svarīgi aplūkot šo praktiskajā dzīvē pastāvošo fenomenu no akadēmiskā viedokļa. (Veinberga S. Publiskās attiecības PR: Teorija un prakse, ievads)
Taču joprpjām, kā raksta S. Veinberga – definīciju atrast ir grūti, un terminu latviskošana ievieš neskaidrības PR termina izpratnē (piemēram, formulējums „saziņas līdzekļi“ un vārdu publisks un sabiedrisks skaidrojumu interpretācijas)
Prakstiskajā sfērā modernās publiskās attiecības īpaši uzplauka Eiropā 20.gs. 60. un 70. gados, taču ASV praksē tas bija azīstams jau agrāk. (Veinberga S. Publiskās attiecības PR: Teorija un prakse, 4.lpp)
ASV vēsturē kopumā uzskaitāmi seši Public Relations attīstības periodi:
1) no 1900.-1917.gadam, kad jauno politisko reformu vārdā bija nepieciešams aizstāvēties pret pētnieciskās/rokošās žurnālistikas uzbrukumiem.
2) Pirmā pasaules kara periods ar imperatīvu nepieciešamību pēc patriotisma.
3) 20.gadu uzplaukuma laiks, kad PR prakses zināšanas, kuras tika iekrātas kara periodā, tika pieskaņotas miera laika sabiedrības dzīes periodam.
4) Prezidenta Rūzvelta periods, kas pieprasīja attīstību PR, lai nodrošinātu „The New Deal“ un veidotu attiecīgu sabiedrisko domu.
…
