ES Ministru Padome līdz ar Parlamentu ir galvenie lēmumu pieņēmēji. Eiropas Parlaments kopā ar Komisiju un Ministru Padomi veido ES trīs galvenās varas iestādes.
Sakumā, kad 1962 gadā tika dibināts Eiroparlaments, viņam nebija tāda spēka un ietekmes ES kā tagad. Tika kopā ar gadiem EP ieguva ietekmi ES sistēmā. EP ir iespējas kā ietekmēt uz ES likumdošanas sistēmu: 1. EP reizēm līdzdarbojas politiskās diskusijās kopā ar Komisiju pirms – sagatavošanas stadijā. 2. EP formāli var pieņemt viņa paša idejas sakarā ar likumdošanu. Viņš var nu akceptēt iniciatīvus sniedzamus pārskatus, vai nu ar EP vairākumu liegt Komisijai izskatīt viņa priekšlikumus. Treškārt, EP var ietekmēt uz budžetu – viņš var atklāt jaunu budžetu, bet Komisija un Padome meklēs atbilstošu pamatu. Ceturtkārt EP vairāk ir netieša ietekme uz likumdošanas programmu: 1. kad Komisija pieņems atbilstošo likumdošanas programmu, EP kopā ar Padomi ienes priekšrokas starp –institūciju tikšanās; 2. programma tika izskatīta ar atbilstošam ES komitējam; 3. lēmums tika pieņemts ar balsošanu plenārajā sēdē, parasti decembrī. Piektkārt, visas EP viedokļiem ir jābūt saistītiem ar likumdošanas svarīgumu. Parlamenta loma ir atkarīga no piemērojamas procedūras un tā var svārstīties no konsultatīvās līdz pat veto tiesībām. EP ir saistīts ar sekojošam procedūrām: 1. konsultācijas procedūra – EP prasa Komisijas locekļu viedokli sakarā ar likumdošanu.…
