-
Aizvēsturiskie dzīvnieki mūsdienās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Cilvēks kļuva liktenīgs daudziem dzīvniekiem | 4 | |
| Klimats | 4 | |
| Ziemeļos staigāja ziloņi | 5 | |
| Degunradzis dosies uz Eiropu | 5 | |
| Lāči dzīvo megapoles pievārtē | 6 | |
| Sugas jāizmitina bagātajiem | 6 | |
| Plēsēji ietekmēja augēdājus | 7 | |
| Te mājos jaunās Eiropas sugas | 8 | |
| Nedaudz vairāk par aizvēsturiskajiem dzīvniekiem | 8 | |
| Nobeigums | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 |
Cilvēks kļuva liktenīgs daudziem dzīvniekiem
Kopš 200 000 gadu tālā pagātnē pa Āfriku sāka staigāt pirmie Homo sapiens, mūsdienu cilvēkam visur nopakaļ vilkusies izpostītu dzīvību sliede. Pirms 40 000 gadu bija pienākusi kārta arī Eiropas dzīvniekiem.
Eiropas aizvēsturisko dzīvnieku pasaule veidojās lielo klimata apstākļu svārstību iespaidā, kurām tā bija spiesta pielāgoties. Gadu tūkstošiem ilgi skarbus leduslaikmetus nomainīja maigi starpleduslaikmeti. Tomēr dzīvnieku pasaule nebija pielāgojusies sugai, kas uzradās pirms apmēram 40 000, - mūsdienu cilvēkam, Homo sapiens. Tāpat kā citur pasaulē, mūsdienu cilvēka ierašānās nozīmēja daudzu jo daudzu dzīvnieku bojāeju. It sevišķi lielie dzīvnieki kļuva par cilvēka jauno medību paņēmienu un ieroču upuriem. Agrākās cilvēku sugas nebija nodarījušas tādu postu. Neandertālieši, kas bija nodzīvojuši Eiropā gandrīz 200 000 gadu, kad ieradās mūsdienu cilvēks, visticamāk, iznīcināja daudz mazāku skaitu sugu.
Klimats
Eiropas iedzīvotājiem drīz varētu būt jauni kaumiņi. Imigranti varētu būt nevis cilvēki, bet gan savvaļas lauvas, hiēnas, ziloņi, nīlzirgi un citi lielie zīdītāji. Tas noteikti īstenotos, ja būtu atkarīgs nj zinātniekiem ar Orhūsas universitātes biologu Jensu Kristianu Svenningu priekšgalā. Viņš ierosina iemitināt jaunu dzīvību mūsu blīvi apdzīvotajā kontinentā, atjauninot Eiropas aizvēsturisko dzīvnieku pasauli un zudušās ekosistēmas.
Pirms 50 000 gadu Eiropas zālainēs un mežos mitinājās hiēnas, leopardi, lauvas, nīlzirgi un ūdens bifeļi, kurus tālaika cilvēki palēnām piespieda atkāpties uz Āziju un Āfriku, savukārt mamuti, matainie degunradži un zobenzobu tīģeri iznīka uz visiem laikem. Pašlaik daudzi lielie zīdītāji mīt Āfrikā un Āzijā, tomēr vairākiem ir pārāk mazas dzīvotnes un pārāk mazas populācijas, lai būtu nodrošināta to nākotne. Savvaļas dzīvnieku izmitināšanas idejas aizstāvji domā, ka mums jādalās sauszemes platībās ar lielajiem zīdītājiem, lai tiem būtu lielākas izredzes izdzīvot. Jenss Kristians Svennings norāda, ka Eiropa ir visnotaļ piemērota dzīvesvieta savvaļas zīdītājiem un ka mūsu kontinents varētu kļūt par tik nepieciešamo patvērumu dzīvniekiem, kas ir apdraudēti kara izpostītos vai pārapdzīvotos apgabalos.
…
