Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.01.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Kāpēc Latvijā nav plaša mēroga sabiedrības protesta pret realizētu politiku', 1.
  • Referāts 'Kāpēc Latvijā nav plaša mēroga sabiedrības protesta pret realizētu politiku', 2.
  • Referāts 'Kāpēc Latvijā nav plaša mēroga sabiedrības protesta pret realizētu politiku', 3.
  • Referāts 'Kāpēc Latvijā nav plaša mēroga sabiedrības protesta pret realizētu politiku', 4.
  • Referāts 'Kāpēc Latvijā nav plaša mēroga sabiedrības protesta pret realizētu politiku', 5.
  • Referāts 'Kāpēc Latvijā nav plaša mēroga sabiedrības protesta pret realizētu politiku', 6.
  • Referāts 'Kāpēc Latvijā nav plaša mēroga sabiedrības protesta pret realizētu politiku', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Esam dīvaina tauta. Attopamies tikai tad, kad cilpa jau kaklā. Grūti iedomāties, kam vēl jānotiek ar tautu, lai tajā pamostos griba plecu pie pleca, sirdi pie sirds ar saviem tautiešiem un draudzīgiem cittautiešiem glābt zemi, valsti, tautu. Mūsdienu sabiedrībā lielākais vairākums ir pasīvi. Sabiedrība ir pasīvā kā sabiedrisko procesu līdzdalībā tā arī savu personīgo mērķu sasniegšanā. Pilsoņi neīsteno savas intereses, bet atrodas sveša viedokļa un masu uzvedības stereotipu ietekmē. Šādu konformisku apziņu raksturo neapzinātu motīvu dominēšana pār reālu situācijas novērtējumu.
Vairāku nozaru pētnieki ir pievērsušies dotas problēmas pētīšanai un iemeslu/risinājumu meklēšanai. Tika organizētas vairākas intervijas, diskusijas un pētījumi par sabiedrības politiskās aktivitātes/pasivitātes iemesliem. Piemēram, 2011. gada martā pēc SIF (Sabiedrības integrācijas fonda) pasūtījuma grantu shēmas “NVO fonds” ietvaros, tika veikta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, kā arī iedzīvotāju apmierinātību ar publisko institūciju darbību. Rezultāti bija sekojoši: 72% aptaujāto (vidēji Latvijā), uzskata, ka nespēj ietekmēt „augšā” pieņemtos lēmumus; tikai 36,4% ir veikuši kādu no zemāk minētām aktivitātēm (tikušies vai sazinājušies ar pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem, vai veikuši kādas sabiedriskas aktivitātes), lai rastu risinājumu kādai personīgai vai sabiedrības problēmai; 20,8% ir piedalījušies sabiedriskās aktivitātēs (parakstu vākšanā, piketā, sabiedriskā apspriedē).1…

Autora komentārsAtvērt
Atlants