Ar vārdu attēls mēs bieži vien apzīmējam pilnīgi dažādas lietas – optisko attēlu uz tīklenes un objekta redzējuma juteklisko pieredzi. Pārāk viegli rodas priekšstats par iekšējo redzes tēlu kā par optiskā attēla kopiju.
Lietas būtība ir tā, ka mēs redzam nevis attēlu uz pašas tīklenēs. Pareizāk būtu teikt, ka redzam attēlu ar tīklenes palīdzību. Gaismas sadalījumā, kas nokļūst acīs, ir informācija, savukārt nervu sistēma ir labi pielāgota šīs informācijas uztveršanai. Gaismas kairinājums tiek pārvadīts pa redzes nervu no tīklenes uz smadzenēm kur rodas redzes sajūta. Acī gaismas stari tiek lauzti uz radzenes un acs lēcas veidojot uz tīklenes reālu, apgrieztu un samazinātu priekšmeta attēlu. Tālāk to apstrādā smadzenes. Šo informāciju izmanto, lai vadītu savas kustības, paredzētu notikumus, veidotu ārējās telpas un notikumu iekšējo atspoguļojumu. To citiem vārdiem var saukt pat juteklisko redzi. Taču iekšējie redzes tēli nepavisam nav adekvāti atbilstošo objektu attēliem uz acs ābola aizmugurējās virsmas. Šie attēli mainās līdz ar objekta atrašanās vietas izmaiņām attiecībā pret acīm. Parasti priekšmetu lieluma un formas lokalizācija uz tīklenes ne mirkli nav nemainīga. Tomēr, neraugoties uz to, uztvere vairumā gadījumu mēdz būt pietiekami precīza. Reālie priekšmeti šķiet nemainīgi, tie ieņem noteiktu vietu trīsdimensiju telpā. …
