Rakstot par Māru, autori nereti uzsver, ka viņa ir viens no sarežģītākajiem tēliem latviešu mitoloģijā. Māras interpretācijas ziņā lielākā daļa pētnieku ir sadalījušies divās daļās: vieni ir tie, kas uzskata, ka Māras tēla izcelsme ir skaidrojama ar dievmātes Marijas kultu un katoļu baznīcas ietekmi, citi savukārt uzskata, ka Māra ir sena latviešu dieviete.
Dievišķā Māte, vārdā Māra, ir viens no vecākiem un dziļākiem cilvēces atskārtumiem. Par senajiem aistiešiem Tacits 98. gadā raksta: "Viņi godina kādu Dieva Māti". Tas norāda, ka Māra nav aizņemta no kristīgās ticības, kā to apgalvojuši daži pētnieki, bet gan otrādi. Māra ir Zeme jeb Matērija ar tās dažādiem spēkiem un veidiem, tādēļ arī zemi mūsu tautas sacerējumos sauc par Māras zemi. Kristīgai ticībai ieviešoties, Mārai nācās pieņemt citu veidu, paliekot par katoļu Mariju.
Māra ir vienīgā latviešu mitoloģiskā būtne, kura tiek saukta par svētu vēl biežāk par mīļu.…
