Negatīvās brīvības jēdziens ietver sevī ierobežojumu veidus, tomēr tā neietver nevienu no cilvēka paša nespējas vai nevēlēšanās ierobežojumiem, jo spaidi vai ierobežojums ir saprotams ar kādu citu cilvēku iejaukšanos.1
Cilvēkam politiskā brīvība netiek atņemta tajā gadījuma, ja viņš pat neseasniedz kādu noteiktu mērķi, cilvēkam politiskā brīvība tiek atņemta tajā gadījumā, kad kāda mērķa sasniegšanas ceļā stājas citi cilvēki ierobežojot šo iespēju. Nespēju nevar apskatīt kā brīvības trūkumu, vismazāk jau politiskās brīvības trūkumu.
Tomēr ja brīvība pilnībā kaut nedaudz netiktu ierobežota tā novestu līdz pilnīgam sociālajam haosam, jo cilvēku nodomi un darbi nav automātikā saskaņā, un tātad lai neciestu citas vērtības kā taisnīgums, laime, kultūra, drošība un dažādu līmeņu verdzība, tad brīvības izpausmes ir jāsašaurina, tomēr tās nedrīkst būt ierobežotas.…
