Nikolo Makjavelli darbs ,, Valdnieks” ir bijis interpretēts dažādi. Daži uzskata, ka viņš sludinājis amorālus un nepieņemamus politiskos uzskatus, turpretī citi- ka viņš bijis savas valsts patriots, kurš meklējis veidus, kā efektīvāk pārvaldīt valsti. Šajā esejā meklēšu atbildi uz jautājumu, vai šie uzskati tiešām uzskatāmi par amorāliem. Esejas sākumā nedaudz aplūkošu Makjavelli darbību un nozīmi, tad aplūkošu paša Makjavelli izpratni par labu valdnieku, sasaistot to ar izlasīto literatūru un izsakot savu personīgo veidokli.
“Nikolo Makjavelli(1469-1527) bija Florences humānists, kura darbos renesanses politiskā doma sasniedza jaunu pakāpi. Darbs ,, Valdnieks” tika sarakstīts 1513. gadā, un tas parādīja Makjavelli domas par to, kādam ir jābūt labam, gudram valdniekam, kurš spētu efektīvi īstenot politiskās darbības valstī . Makjavelli nozīme politiskās domāšas vēsturē ir tā, ka viņš atņēma politiskās darbības jomai tradicionālo ētisko raksturu.”…
