Auditorijas izpētes nepieciešamība
Nepieciešamība pēc informācijas par auditoriju ir salīdzinoši jauna. Pirmajām drukātajām publikācijām vienīgie nozīmīgie dati par auditoriju bija izdevumu daudzums, kas noteica pašizmaksu, un pārdoto kopiju daudzums, kas noteica ienākumus. Nav šaubu, ka autoriem un izdevējiem bija personiska interese, cik daudz un kādi lasītāji ir sasniegti, bet šāda informācija bija pieejama tikai sporādiski (sporadically). Agrīnā kino industrija varēja būt lielā mērā apmierināta ar teātra kasu ieņēmumiem, kā informāciju vēl papildināja neregulārās aptaujas. Agrīnie propagandētāji un politiskās partijas izmantoja drukātos medijus, lai sasniegtu un ietekmētu tik daudz cilvēku cik vien iespējams, bet galvenais stimuls uzzināt vairāk par sasniegto auditoriju bija komercsludinājumu pieaugums visos medijos 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Dažādās auditorijas tipoloģijas kļuva saistītas, īpaši kuras attiecās uz tās lielumu, ģeogrāfisko sadalījumu un sociālo struktūru. Jebkura šāda informācija varēja ietekmēt cenu par sludinājumu.
1977.gadā kanādietis Dallass Smits (Smythe) radīja teoriju, ka patiesībā auditorija strādā reklāmdevēju labā.…
