Latvijas jūras robeža
Latvijas jūras robežas garums ir apmēram 498 km. Tas ir aptuveni 2,4 % no Baltijas jūras krasta līnijas kopgaruma. Krasta līnijas garums mainās atkarībā no jūras dinamikas – vēja ātruma, virziena un ilguma, krasta ģeoloģiskās uzbūves, erozijas un akumulācijas procesiem krasta joslā. Jūras krasta joslā nepārtraukti norisinās dabiskie ģeoloģiskie procesi. Krasta līnija ir stipri izlīdzināta gan ar dažāda izmēra ielīčiem un ragiem, gan ar dažāda platuma un veida pludmalēm. Pārsvarā krasti ir zemi, bet pie Ulmales un Jūrkalnes sasniedz pat 20 m augstumu, Vidzemes piekrastē jūras malā atsedzas arī devona smilšakmeņi. 12 jūras jūdžu (22,4 km) platumā, skaitot no maksimālā bēguma līnijas, ūdeņi gar Latvijas piekrasti ir Latvijas Republikas teritorijas jūra. Jūras robeža ar Zviedriju saglabājas tāda pati kā 1988. gada PSRS–Zviedrijas jūras robežlīgumā. 1997. gadā Stokholmā parakstīts Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par kopīgo jūras robežas punktu Baltijas jūrā.
Latvijas un ES robeža
Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir arī ES ārējā robeža, tāpēc sakārtotas robežlīnijas ir svarīgas, lai Latvija varētu pilntiesīgi pildīt Šengenas līguma (Schengen Agreement, 1985) dalībvalsts funkcijas. Šengenas līgums paredz pilsoņu brīvu pārvietošanos pār dalībvalstu iekšējām robežām jebkurā vietā bez robežkontroles.
…
