Absolūtisms Francijā.
Francijā absolūtisma pirmās izpausmes atrodamas 15.gs. 2. pusē, bet tas nostiprinājās 17.gs. un pastāvēja līdz 18.gs. Beigām. Iedala divus absolūtisma posmus: 1) agrīnais (15.gs. 2.puse – 17.gs. vidus). Tika pabeigta Francijas zemju apvienošana un sāka veidoties centralizēta valsts pārvalde. 16.gs. karalis ģenerālštatus sasauca tikai ļoti svarīgu jautājumu izlemšanai. Parīzes parlaments vienīgais spēja ietekmēt valdnieku. Sākot ar Anrī IV (1589.- 1610.) laiku, absolūtisms veidojās no jauna. Luijs XIII izveidoja ierēdniecību. Kardināls Rišeljē izveidoja nodokļu sistēmu, iesaistījās cīņās par kolonijām. Vissvarīgākais absolūtisma ārpolitikā bija valsts interešu aizstāvēšana; 2) klasiskais absolūtisms (17.gs. vidus – 1789.) saistās ar konkrētiem valsts darbiniekiem– Luiju XIV (1643. – 1715.) un Luiju XV (1715. – 1774.). Absolūtismu labi raksturo Luija XIV frāze :”Valsts – tas esmu es”. Viņš izmantoja valsti savu personīgo iegribu apmierināšanai, prasot no valsts kases lielus līdzekļus.…
