Svarīgs Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma balsts bija ideoloģija, kas veidojās pakāpeniski, pamatojoties galvenokārt uz paša vadoņa uzskatiem un izvirzītajiem postulātiem. Zināma ietekme uz autoritārās ideologijas veidošanos bija itaļu fašismam un vācu nacionālsocialismam. Kopš 1937. gada autoritāro propogandu pārzināja Alfrēda Bērziņa vadītā Sabiedrisko lietu ministrija, kura kontrolēja presi un sekoja visām norisēm literatūrā un māxlā. Pārraudzības un kontroles funkcijas veica arī Valsts kultūras padome un kultūras kameras. Nozīmīgākās idejas tika intitucionalizētas un nostiprinātas likumos.
Jau 1934. gada apmēram mēnesi pēc apvērsuma visiem redaktoriem liek saprast, ka tagad jaslavē vadonis, tādējādi Ulmaņa režīms būtiski sašaurināja vārda brīvību. Tika slēgti daudzi antisemītiski noskaņoti laikraksti, piemēram ''Zavtra”, “ Tautas dzīve”, “Tautas Vairogs”, tomēr vissmagāk cieta ebreju prese. 1935. gadā bija palikusi tikai 2 izdevumi, salīdzinot ar 14 pirms apvērsuma.…
