Imanuels Kants un viņa filosofija

Visu mūžu dzīvojis Kēnigsbergā. Dzimis nabadzīgā amatnieku ģimenē. Visu mūžu dzīvojis diezgan nabadzīgi. Mācījies Kēnigsbergas universitātē, nav zināms, kādā fakultātē. Līdz 50 g. v. nevarēja atrast amatu. Strādāja kā privātdocents, nebija pat savas algas. Vēlāk piestrādāja par karaļa pils bibliotekāru, kas bija diezgan necils amats. Lasījis darbus dažādās zinātnēs, tas viņu interesēja. Līdzsvarots, nosvērts cilvēks, ar humora izjūtu, patīkams sarunās. Paraugs savas pilsētas iedzīvotājiem. Neapprecējās. Visu mūžu dzīvojis kopā ar veco zaldātu, kurš viņam palīdzēja. Savu dzīvi raksturojis šādi: “Es cenšos pakļaut lietas sev, nevis sevi lietām”. Šis izteikums saskan ar viņa filozofijas būtību. Ar Kantu beidzas Jaunlaiku filozofijas un sākas subjektivitātes filozofijas uzplaukums, kas ievada moderno domāšanu un joprojām saglabājis nozīmīgu lomu mūsdienu uzskatos par cilvēku un pasauli.Vārds “kritika” Kantam nav grāmatu vai filozofisko sistēmu kritizēšana, tā ir tieksme atrast un parādīt analizējamā materiāla robežas un iespējas. Kritiski analizēt nozīmē analizēt, norādot uz visām iespējām. Nepietiek tikai ar šķietamajām zināšanām, prātam ir jāuzņemas pašizziņas darbs. Prātam ir jāapjēdz savas robežas: ko tas var un ko tas nevar. Robežu un prāta darbības pamatu meklējumi tad arī nozīmē kritiku attiecībā pret prātu. Kritiskā pieejā ir jāatrod prāta mūžīgie un nemainīgie likumi. Kanta filozofijas mērķis ir izprast prāta darbības noteikumus, iekšējās struktūras, aprioros principus. Kants turpina Jaunlaiku filozofijā aizsākto līniju – pētīt prātu. To darīja jau racionālists Dekarts (domāju, tātad esmu). Taču Kants ieklausās arī empīriķos (Hjūms, Bēkons, Loks), kuri ir pārliecināti, ka cilvēks dzīvo sajūtu un pieredzes pasaulē, taču garantiju par to, ka zināšanas ataino realitāti, dod Dievs. Tātad kritiskā filozofija ir ļoti nozīmīga sintēze, kurā britu empīrisms, kas priekšplānā izvirza juteklisko pieredzi un eksperimentu, organiski savienots ar racionālismu, kas galveno uzsvaru liek uz matemātisku spriešanu. Tikai abu kritiska sintēze paver ceļu prātam pieejamas patiesības izziņai.…