Reiz sen senos laikos bija divas skolas. Vārkavas pamatskola, kura atradās Vārkavas pagastā, un Vārkavas vidusskola, kura atradās Upmalas pagastā.
Tas stāsts būs tieši par Vārkavas pamatskolu. Reiz senos laikos deviņdesmitajos tā tika atjaunota un caurmērā tajā mācījās 70 audzēkņi, 9. klases. Viss gāja kā gāja, līdz vienā jaukā dienā skolu reorganizēja un slēdza. Un- nepagāja necik ilgs laiks- ēka nepalika tukša, tajā tika ierīkots pansionāts. Un pansionāts tā teikt- tīri labi ir iekļāvies kopējā infrastruktūrā un tīri labi pilda savu funkciju.
Un...Jūsu fantāzijai tiek piedāvāts sižets- antiotopija- kad mazie zaķīši, čabulīši, kāpēcīši, bērniņi Vārkavas pamatskolas bērnudārznieki, pabeiguši sākumskolu un absolvējuši pamatskolu- ir fakta priekšā- pēc četrdesmit gadu darba stāža, pensijas griesti ir tik augsti, līdz pensijai ir ļoti tālu, bet veselība ir tik sabeigta- ceļš uz pansionātu ir vaļā...
Tie paši skolu apmeklējušie audzēkņi- tajā pašā sastāvā, bet jau vecumdienās...tajā pašā ēkā ar nosaukumu “Pansionāts”.…
