Starptautisko attiecību vide pēc reālisma pamatpostulātiem ir anarhiska, un tās būtiska iezīme ir spēka lietošana un spēka lietošanas draudi. Taču galvenais kārtības uzturēšanas līdzeklis- militārais- ir arī galvenais drauds drošībai.1Militārā vara ir nacionālās drošības problēmas centrālais aspekts- anarhiskā sistēmā valstīm ir nepieciešama militārā vara sevis aizsargāšanai un plašākiem drošības mērķiem sistēmas pārvaldīšanā, taču šī vara rada arī pati savu kontrdrošības dinamiku, kas apdraud gan pašas atsevišķas valsts, gan pastāvošo kārtību visā sistēmā.2Tas rada arī tādu riskantu procesu kā bruņošanās sacensību.
Militārie līdzekļi rada divu veidu draudus: tos, kurus rada paši ieroči, un tos, kurus rada pats fakts par sevi, ka ieroči ir citu sistēmas subjektu rokās. Aizsardzības dilemmas pamatā ir šie pirmie draudi, kas ir izpostīšanas draudi, kaut arī ietver tādu svarīgu elementu, kā ekonomiskās izmaksas pat tad, ja šie ieroču netiek lietoti. Aizsardzības dilemma ir pretrunas starp centieniem pēc militāras aizsardzības un nacionālo drošību.3
Aizsardzības dilemmu, pirmkārt rada militāro līdzekļu raksturs un valstu attiecību dinamika, jo pateicoties tehnoloģiju attīstībai- aizvien jaudīgāki un dārgāki ieroči, paātrinās bruņošanās sacensība. Ieroču attīstība notiek neatkarīgi no valstu vēlmes karot. Skatoties uz aizsardzības dilemmas pretrunām- ir divas acīmredzamas izpausmes, kādās aizsardzība un drošība darbojas pretēji- sakarā ar to, ka aizsardzības izmaksas pakļauj riskam citus drošības mērķus, vai arī tādēļ, ka ar aizsardzību saistītie riski ir daudz lielāki par draudiem, kādus ir paredzēts ar aizsardzību novērst. …
