Dž.Bokačo darba "Dekamerons" analīze

1.Teksts rada dažādu pārdomu pilnu noskaņu, taču tās drīzāk ir pozitīvas nekā negatīvas, jo autora pasniegšanas stils ir viegli ironisks. Nopietnas tēmas tiek atklātas neierastā veidā. Rodas pārdomas par garīdznieku dzīvi, kristīgo baznīcu. Reliģiju, kā arī cilvēka atjautību, raksturu un veiksmi, likteni kopumā.
2.Literārā darba saturu veido 10 jaunu cilvēku stāsti + noveles, kurus tie viens otram izklāsta, kamēr Florencē plosās mēris. Citēju:
® „Florences pilsētas mūros dzīvību zaudēja pāri par simttūkstoš cilvēku.”
® „Florenci, visskaistāko no visām Itālijas pilsētām, piemeklēja nāvējoša mēra sērga, kas bija izcēlusies vai nu debesu spīdekļu iedarbībā, vai arī dievs to taisnīgās dusmās par mūsu grēkiem bija uzsūtījis mirstīgajiem, lai tos sod;itu.”
® „/../ bet gan pavadītu šo tveicīgo dienas daļu ar stāstiem, jo tie vienam stāstot spēj iepriecināt visus, kas klausās.”
Tas ir galvenais stāsta motīvs, kāpēc lasītājs tālāk dzird visas noveles. Kā jau minēts iepriekšējā citātā mērķis bija iepriecināt.
Novelēm ir dažādas problēmas kā, piemēram, raksturīgākā no problēmām un visvairāk novelēs apspriestā ir reliģija. Cilvēku attieksme pret to gan garīdznieku, gan ticīgo. Tā biežāk mēdz būt zaimojoša un neticīga, nekā tīra un nesavtīga. …