Mantojuma tiesības

Mantojuma tiesību vispārīgos noteikumus nosaka Civillikuma 2.daļas 1.nodaļa: no 382.līdz 389.p..
Mantojuma tiesības ir normu kopums, kas regulē ar mantošanu saistītās civiltiesiskās attiecības.
Mantojums. Mantojuma jēdziens un mantojuma atstājēja definīcija dotas 382.p.: “Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušo izsludinātam viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.”.
“Mantojums ir arī juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības” (CL 383.p.).Šis Civillikuma 2.noteikums ir saistīts ar to faktu, ka ar mantojuma atstājēja nāves iestāšanos viņa mantas kopība joprojām atrodas civiltiesiskajā apritē, un tā ir jāapsaimnieko.
Mantinieks. Personu, kurai pieder tiesība iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā, sauc par mantinieku - CL384.p..
Mantot var fiziskas un juridiskas personas (CL385.p.), kā arī tās personas, kuras ir ieņemtas, bet vēl nav piedzimušas (CL386.p.), pie kam, ierobežota rīcībspēja personai neatņem mantošanas tiesību. Personām, kuras ir ieņemtas, bet nav vēl piedzimušas, lai varētu mantot, ir jāpiedzimst dzīvām un ne vēlāk kā 306 dienu laikā no mantojuma atstājēja nāves brīža (CL152.,153.p.).Ja ieņemtā persona piedzimst mirusi, tad iestājas mantošanas transmisija - mantošanas tiesības pāreja uz nomirušā mantinieka mantinieku (CL695.p.). Lai persona varētu mantot, ir jāpiemīt mantotspējai, kura rodas ar mantojuma atklāšanās brīdi un tai ir jāpastāv līdz mantojuma pieņemšanai (CL388.p.) : mantotspēju iespējams zaudēt pirms mantojuma atklāšanās - ja mantinieks ar testamentu tiek atstumts no mantošanas vai arī pēc mantojuma atklāšanās: zaudētu mantotspēju atgūt nav iespējams. Nevar zaudēt mantotspēju vispār - ja zaudēta mantotspēja vienā mantojumā, tad tas neattiecas uz citiem mantojumiem. Juridiskās personas var mantot tikai pēc testamenta vai mantošanas līguma - noteikumi, kas reglamentē mantošanu uz likuma pamata, uz juridiskām personām neattiecas. Var mantot arī tādas juridiskās personas, kas vēl nav tikušas izveidotas, bet kuru izveidošana ir paredzēta testamentā vai mantošanas līgumā (CL387.p.). Atteikties no mantošanas pirms aicinājuma mantot var ar mantotāja atteikšanās līgumu, kurš tiek noslēgts pirms potenciālā mantojuma atstājēja nāves (CL 766.p.), un ir vienošanās starp mantojuma atstājēju un mantinieku (CL767.p.).Par šāda līguma formu nekas nav noteikts normatīvajos aktos, tāpēc tas nepieder pie tiem līgumiem, kuri obligāti ir jāapliecina notariāli, taču vēlama būtu rakstiska forma. Šis līgums aptver arī mantinieka neatņemamo daļu (CL768-769.p.).…