Dabas brīnumi nav izmērojami naudā. Var nopirkt milzīgu māju, bet nekad – liesmojošās saules grimšanu mierīgajā jūras klēpī. Nevar nopirkt mākoņus, kad tie rāmi guļ debess rokā kā pērles perlamutra gliemežnīcā, tāpat kā nevar nopirkt tos tad, kad tie nikni piepūšas un kļūst gluži melni, kuru katru mirkli gatavodamies dusmās pārsprāgt. Nevar no debesīm nocelt zvaigznes un uzlikt raudošās egles galotnē, kas, pati mirstot, vēl pēdējo reizi sniedz mums prieku. Nevar vējam likt pūst uz austrumiem, kad tas ir apņēmies doties pretī rietošajai saulei. Daba vienmēr paliek uzticama –tā nešķiro ne bagātos, ne nabagos, ne karaļus, ne kalpus. …
